Dzīve kā košums
Divdesmit septiņas ziemas un nieki
Tauriņa prieki
Aplidot, nezinot
Dienas kā sākums
Divdesmit četras stundas no vietas
Es pārskaitu lietas
Bet tevis tur nav, acis sāpīgi grauž
Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt debesis peklē
Tu esi no alvas
Kā finiša balva otrajā klasē
Distanču trasē
Tāds kā balts sasniegums
Ir jau par vēlu
Meklēt ko cēlu, es uzlieku rokas
Uz baltajām krūtīm
Un iekūstu ādā, lai sajuktu prātā
Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt debesis peklē
Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt debesis peklē
Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt debesis peklē
Un ne pa jokam es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt debesis peklē
Comments (0)